Lieldienu prieki Priedainē.

Ai zaķīti, garausīti,

Kā es tevi sen gaidīju,

Ar raibām oliņām,

Ar kadiķu ziediņiem.

Ņudžersijas latviešu īpašumā Priedainē 23. aprīlī visu pēcpusdienu skanēja bērnu čalas un smiekli, līdz pat krēslai nenorima rosīšanās gan telpās, gan pagalmā. No Ņudžersijas, Pensilvānijas un Ņujorkas pavalsts, bet visvairāk no Bruklinas bija atbraukušas jaunās latviešu ģimenes, lai papriecātos par saules gaismas un dabas atmodas svētkiem, kas sākas Lieldienās.

Lieldienu bērnu svētkus  rīkot ierosināja Ingrīda Valdmane, un Sarmīte Leja Grigalinoviča  uzņēmās tos īstenot. Viņai daudz palīdzēja Terēze Apsīte, Jolanta Mockus, Kristīne Marenkova un pati Ingrīda Valdmane. No Denvilas bija atbraukusi Aina Ozola, kam ir zināšanas un liela pieredze olu krāsošanā. Viņa kopā ar Sarmīti Leju bija savākušas sīpolu mizas, lapiņas, ziediņus, mētras, skujas, mežģīņotus papīriņus un sagatavojušas lielus katlus, lai darbs veiktos bez aizķeršanās.

Aina Ozola un Ilona Studente ierādīja bērniem, kā olas jāapliek ar dabā atrodamajām izejvielām, kā jāietin sīpolmizās, jānosien un – karstā ūdenī iekšā. Rita Vilciņa no Filadelfijas mācīja latviešu ornamentu rakstu zīmes un kā tās uzzīmēt uz olām. Katrs varēja saņemt burtnīcu ar latviešu tautas ticējumiem, mīklām atjautības uzdevumiem par Lieldienām. Bērni zīmējumos palīdzēja zaķim sameklēt olas un atrast ceļu uz mājām, pīlei atrast pīlēnus, olu grāmatiņā izkrāsot attēlus utt. Vislielāko prieku bērniem sagādāja olu meklēšana plašajā Priedaines territorijā. Vienīgi mazais Matīss Pantelis, kam ir tikai pusotrs gadiņš, neatlaidīgi stūma ritenīti dziļāk priežu mežā. Aizrautīga bija olu ripināšana un šūpošanās mazajās šūpolēs bērnu rotaļlaukumā un lielajās, kuŗas uztaisīja Jānis Grigalinovičs.  Pāri priedes zaram bija pārmestas stipras virves un tajās nostiprināts gaŗš dēlis. Jānis izšūpoja Janu Teteri, kam viena kāja bija iešinota, un pierādīja, ka šūpoles ir izturīgas un drošas. Lieldienās jāšūpojas, tad visu gadu nenāks miegs un vasarā neuzmāksies odi. Visi, kuri šūpojās, varēs pārliecināties, vai šis  ticējums  patiess. Sākotnēji smidzināja, kas varbūt atsvēra ticējumu, ka rītausmā jāmazgājas upē, tad būsi skaists un vesels. Lielākie bērni, nebīstoties no sīkā lietus, sacentās ātrumā un veiklībā orientēšanās sacīkstēs. Kustības svaigajā gaisā veicināja ēstgribu, un bļodas ar Sarmītes Grigalinovičas vārīto frikadeļu viru ātri tukšojās.

Pēc pusdienām notika mantu izloze, pie Terēzes Apsītes galda varēja nopirkt rupjmaizi, kliņģerus un pīrādziņus. Bērni pulcējās, lai fotografētos pie lielajām olām, kuŗas Jānis Grigalinovičs bija izzāģējis no finieŗa un Ilona Studente skaisti izkrāsojusi. Pievakarē lietus mākoņi bija izklīduši, un iekšā vairs neviens nebija noturams.

Priedainē ne mirkli nebija gaŗlaicīgi, jo par visu bija padomāts. Bērni daudz uzzināja un iemācījās. Līdzatvestie skolas biedri un draugi vai radi, kuŗu senču saknes nav Latvijā, ar lielu interesi rosījās līdzi. Atvadoties kāda melnsprogaina puisīša māte teica: ,,Jāmācās Latvija!” domājot latviešu valodu.

Liels paldies visiem, kuŗi daudz darīja, lai gatavošanās Lieldienām izdotos. Bērni bija sajūsmināti. Priedainē šādi bērnu svētki notika pirmo reizi un, ja kaut kas neizdevās tik labi kā  iecerēts, tad, kā tautā saka – ,,pirmie kucēni jāslīcina”.

Latvijā zied zilās vizbulītes, baltos spaiņos pil bērzu sula, un laucinieku bērni skrien to nodzerties tieši pie koka. Varbūt bērzi raud arī par svešās zemēs izkaisītajiem latvju bērniem?

Laima Dzene

Lieldienu svētku dalībnieki

Augstāk, augstāk, augstāk!

Šūpoties patika gan meitenēm, gan zēniem

Jautrību sagādāja olu  ripināšana

Mazā Sofija Dillona rūpīgi ietin olu sīpolu mizās, kā ierādīja  Ilona Studente (no kreisās) un Aina Ozola

Jolanta Mockus ar dēlu Markusu izmēģina, kam stiprāka  ola

Ieva Dillona  (no kreisās) un Sarmīte Leja-Grigalinoviča pie olu katla

Divi zaķi ar vienu šāvienu.

Ja, ietaupot laiku, izdodas paveikt divus labus darbus vai noorganizēt divus pasākumus, tad latvieši saka, ka ir nošauti divi zaķi ar vienu šāvienu. 19. martā Priedainē notika Ņudžersijas latviešu kredītsabiedrības un Ņudžersijas latviešu biedrības pilnsapulce. Biedrības namā sanāca paprāvs pulks laužu, kuri vēlējās uzzināt, cik labi vai slikti ir strādājusi Ņudžersijas latviešu “valdība”, kādi ir nākotnes nodomi un izredzes.

Kredītsabiedrībai apritēja 40 gadi kopš tās dibināšanas 1971. gadā. Ar klusuma brīdi godināja mūžībā aizgājušos: Helēnu Pogaini, Olgu Doni, Ernu Dzelkalnu, Veru Ozoliņu, Antoniju Kumu, Maigu Kalnu. Priekšsēde Brigita Rumpētere īsi pastāstīja par kredībiedrības darbību 40 gados, nosaucot “celmlaužu” vārdus. Biedrības pirmais priekšsēdis ir bijis Leonīds Pogainis,  palīgs – Jānis Lucs, kasieris – Ernests Donis, sekretārs – Edgars Krūmiņš, revizījas komisijas priekšsēdis – Jānis Blumbergs un aizdevumu komisijas priekšsēdis – Valfrīds Spuntelis. No pieminētajiem vīriem, V. Spuntelis ir vienīgais, kas visus četrdesmit gadus ir aktīvi darbojies un turpina darboties vēl šodien. Viņš tika sumināts ar aplausiem, saņēma krāšņu puķu pušķi un atļauju nopūst svecītes uz jubilejas klinģera.  Kapitālieguldījuma ziņā 1. vietā ir Toronto, 2. vietā – Klīvlandes, 3. vietā – Austrālijas un godpilno 4. vietu ieņem Ņudžersijas latviešu kredīsabiedrība.  Valfrīds jokojot pierādija, ka mēs esam labāki, jo dabūjam par četrām simtdaļām no centa vairāk …

Brigita R. pastāstīja, ka pirmajā gadā latviešu bankā tikuši ieguldīti 36 000 dolāru, pirmais miljons sasniegts 1979. gadā, 5 miljoni – 1994. g., bet šodien kredītsabiedrības bilance ir krietni pāri 8 miljoniem dolāru. Patlaban ir 337 noguldītāji. Diemžēl jāatzīst, ka ieguldījumu ir vairāk nekā aizdevumu un līdz ar to reserves ir lielākas nekā izdevumi.

1971. gada 15. maijā ticis izsniegts pirmais aizdevums vieglās automašīnas iegādei. Kad Priedaines nams, latviešu baznīca Īstbransvikā un dažas privātmājas bija uzbuvētas, vairāki spēkrati nopirkti ar kredītsabiedrības palīdzību, latvieši saprata, cik liela nozīme ir tās pakalpojumiem. Gan labos gan sliktākos ekonomiskajos apstākļos latviešu kredītsabiedrība ir spējusi strādāt sekmīgi un ir pat izdevies noguldītājiem maksāt labus procentus. Kredītsabiedrība nekad nav knapinājusies ar dāsniem ziedojumiem skolai, Katskilu un Garezera bērnu nometnei, baznīcai, korim un latviešu biedrībai dažādo sabiedrisko pasākumu atbalstam kā arī ziedojusi  dziesmu svētku rīkošanai Milvokos un Okupācijas mūzejam Rīgā. Par 2010. gada finaciālajām darbībām sīkāk pastāstīja kasiere Brigita Valtere.

Nobeigumā  B. Rumpētere uzaicināja viesus saskandināt šampanieša glāzes par veiksmīgajiem 40 gadiem un labām sekmēm turpmāk. Dāmu komitejas priekšniece Ilze Sermoliņa ar čaklajām palīdzēm Dzidru Īzaku, Jolantu Mockus un Ingrīdu Valdmani bija sagatavojušas ļoti garšīgas vakariņas (latviešiem patīk labi paēst), bet Aivars Smildziņš uzmanīja, lai vīna glāzes nebūtu tukšas. Visiem par prieku piesaulē, jau ziedēja pirmie, pavasari vēstošie krokusi un narcises, bet saimnieces saņēma sārtas tulpes.

Ņudžersijas latviešu biedrības pilnsapulce sākās pl. trijos pēcpusdienā. Priekšsēdis Jānis Students, kā parasti, daudz nerunāja, bet pateicās visiem, kuri atbalsta biedrības darbu un visiem, kuri rūpējās par ciemiņu labsajūtu. Biedrzine Ilona Studente ziņoja, ka patlaban biedrībā ir 223 biedru no kuriem 80 ir mūža biedri un ir daži jaunpienācēju, bet aktīvi darbojas mazs pulciņš entuziastu. Ilona pastāstīja, ka turpmāk biedrībā varēs iestāties un biedra naudu (20 dolārus) samaksāt elektroniski. Visu informācīju var atrast mājas lapā www. priedaine.com

Kultūras daļas vadītāja Inta Sama atgādināja, kādas viesizrādes, koncerti un citi kultūras pasākumi ir notikuši pērnajā gadā. Viņa bija gandarīta, ka Jāņos un Vecgada vakarā viesu esot bijis ļoti daudz, bet izteica nožēlu, ka 30. janvarī, Draudzīgā aicinājuma pēcpusdienā, ko rīkoja Ņujorkas latviešu draudzes skolotāji, bērni un viņu vecāki, pensionāru atbalsts bijis niecīgs (ieradās tikai 10!). Citādi dzīvojam  draudzīgi un saticīgi. Īpašuma pārzinis Bruno Dzenis atzina, ka visi 2010. gadā ieplānotie darbi esot veikti un Priedaine ir labā kārtībā. Varam ballēt paši un nebūs kauns aicināt ciemiņus. Viņš pateicās visiem, kuri pieliek roku, lai lielais darbs uz priekšu tiek (J. Rainis). Bruno visus uzjautrināja pastāstot, kāds pārpratums iznācis iebūvējot ventilāciju. Jānis Liepiņš, kas visādā ziņā ir teicams meistars, šoreiz, apgriežot metrmēru otrādi, bija sajaucis pēdas ar metriem. Otrs Jānis uz jumta urbis 2 pēdas no norādītās vietas, bet pirmais gaidījis caurumu 2 metrus tālāk! Ventilācija tomēr ir ierīkota pareizā vietā. Toties Liepiņjānis ir ietādījis krūmus uz latviešu īpašuma un “kaimiņvalstības” robežas. Saimniecības pārzinis Aivars Smildziņš paskaidroja, ka bārā ir bijuši labi ienākumi, bet bijuši arī prāvi izdevumi. Aivars brīdināja, ka alus cenas ievērojami augot. Tas jāņem vērā Jāņos!

Biedrības administrators -  kasieris Māris Sermoliņš informēja par finaciālo stāvokli pēdējos piecos gados un katram sapulces dalībniekam izsniedza izdrukas lapas no grāmatvedības atskaites, kurās redzami ienākumi, izdevumi, ziedojumi u.t.t. Viņš pateicās grāmatvedei Ingrīdai Valdmanei par nesavtīgo darbu. Hugo Dzenis sapulcei “pielika punktu” nolasot revizijas komisijas ziņojumu, kura atzina, ka grāmatvedībā ievērojamu kļūdu nav un valde ir strādājusi labi. Visi piekrita tam, lai valdes locekļi darbu turpinātu iepriekšējā sastāvā. Sapulces dalībnieki izvirzīja Sarmīti Leju Grigalinoviču pārstāvēt Ņudžersijas latviešu biedrību ALAs kongresā Milvokos.

16. aprilī notiks Raistera fonda sarīkojums, bet 23. aprilī lielie un mazie tiek mīļi aicināti satikties Lieldienu priekšvakarā divos dienā. Priedaines adrese: 1017 State Route 33, Freehold, NJ 07728.

Nevis slinkojot un pūstot, bet visiem kopā draudzīgi un čakli strādājot, var daudz padarīt.

30. aprilī tiksimies Priedaines talkā!

Laima Dzene

NJ Latviešu biedrības sapulci vada Jānis Lucs, protokolē Ingrida Valdmane.

Kredītsabiedrības valde:

1. rinda no kr.: Aina Rathbuna, Brigita Rumpetere, Valfrids Spuntelis, Brigita Valtere,

2. rinda no kr. Kārlis Ķilkuts, Inta Sama, Jānis Students, Ilze Baidiņa, Mintauts Caune.

Kredītsabiedrības valde un sapulces dalībnieki:

1.rindā no kreisās, sēž: Inta Sama, Aina Rasbuna (Rathbun), Brigita Rumpētere, Valfrīds Spuntelis, Brigita Valtere.

Valfrīds Spuntelis nopūš svecītes uz jubilejas klinģera.

Ņudžersijas latviešu biedrības administrators Māris Sermoliņš un priekšsēdis Jānis Students (labajā pusē) ar saimniecēm, no kr. Jolantu Mockus, Dzidru Īzaku, Ingrīdu Valmani un Ilzi Sermoliņu.

Priedainē zied narcises.

Sniegi sniga, putināja

  Ņudžersijas pavalsts Atlantijas ōkeāna piekrastes joslā 2010. gada otrajos Ziemsvētkos sniga un putināja tā, ka nākamajā rītā automašīnas bija zem sniega, ar lielām baltām cepurēm uz jumta un to īpašniekiem nebija viegli no mājas izbrist līdz ielai. Putināja tā, ka acis nevarēja atvērt, zeme un debess griezās kopā. Hugo Dzenis teica: ,,Nu gan īsta Sibirija!” Viņš nekad Sibirijā nav bijis un nezina, ka tur bieži sniega ir tik daudz, ka redzami tikai mājiņu skursteņi.

  Priedainieši 26. decembrī gaidīja no Rīgas ierodamies aktieri Jāni Paukštello un bažījās, vai viņš varēs atbraukt. Aktieris atveda sev līdzi Latvijas balto ziemu. Jānis teica, ka viņa sieva Elīna iebērusi sniegu savā rokassomiņā. Viesi no Latvijas decembŗa pēdējās dienās paguva paklaiņot pa Ņujorkas piesnigušajām ielām. Nosprieduši, ka tik milzīgas kupenas neesot pat Rīgā! Laila Robiņa abus bija ielūgusi paciemoties un pārnakšņot viņas dzīvoklī, kas atrodas 14. stāvā. No tāda augstuma 30. decembŗa rītausmā pavērties uz pasaules lielāko pilsētu Elīnai likusies kā Dieva dāvana dēla dzimšanas atceres dienā. Vecgada vakarā sniegs bija mazliet saplacis, uz ielām un ceļiem pārvērties slapjā sniega putrā. Pa dažādiem ceļiem uz Ņudžersijas latviešu biedrības namu traucās automašīnas no malu malām. Jānis Grigalinovičs-Leja visus sagaidīja automašīnu novietošanas laukumā un lūdza spēkratus novietot ieslīpi citu citam glītās rindās, lai visiem pietiktu vietas.

  Ņudžersijas latviešu biedrības nama zālē mirdzēja svētku uguntiņas, skanēja mūzika, čalas un bērni šaudījās šurpu turpu. Jānis Paukštello un akordeonists Viljams Austs dziedāja pārmaiņus gan latviešu gan vācu dziesmas. Jānis dziedāja par cielaviņu un aicināja baukt lēnāk pār tiltu, Vijams cildināja Rozmariju un Mariannu u. c. Klausītāji aktieri sumināja ar varenskaļiem aplausiem, akordionistu  Ramona Kļaviņa nomutēja uz vaiga par dziesmu ,,Ramona”. Viesi dziedot aizvadīja veco un sagaidīja jauno, 2011. gadu. Pulksten divpadsmitos Taimskvērā krita lielā bumba, bet Priedainē dziedāja ,,Dievs, svētī Latvija!”, saskandināja šampanieša glāzes, cits citam vēlēja laimīgu Jauno gadu. Ar urravām gaisā tika mesta Kaija Skapare, kam dzimšanas dienas atcere bija tieši 1. janvārī, un nodziedāja  ,,Daudz baltu dieniņu, laimiņa lemi...” Jaungada ballēs Priedainē allaž ir smiets, diets un līksmots līdz pagurumam, bet šogad bija īpaši interesanti un jautri.  Jānis Paukštello dziedāja daudz skaistu dziesmu un pazīstamākās sarīkojuma apmeklētāji dziedāja līdzi. Jautri bija gan pieaugušajiem, gan bērniem, Jānis Paukštello visus iesaistīja dažādās atjautības spēlēs, un uzvarētāji saņēma balvas.

  Ingrīda Valdmane, palīdzot abām meitām un znotiem, augu dienu bija vārījusi, sautējusi un cepusi, lai Vecgada vakariņās būtu divpadsmit  ēdienu. Saimniece bija izcepusi pat sivēnu ar visu šņukuru!  Ingrīda nemitīgi  rosījās, uzmanīja lai bļodas vienmēr būtu pilnas, un paguva arī noglaust galviņas mazdēliem.

  Latvijas Nacionālās operas ģildes (LNOĢ) atbalstītāju kopas priekšsēde ASV Aija Pelše pēc pusnakts pasniedza kopas rīkotās izlozes balvas. Vienu no vērtīgākajām balvām, lidojumu (Ņujorka – Rīga un atpakaļ) vienai personai laimēja Marģers Pinnis no Ņujorkas. Ņujorkiete Līga Balode saņēma divus ielūgumus uz  operas izrādi Rīgā un iespēju vakariņot divatā restoranā ,,Vincents”. Džemmas Skulmes glezna tika Ievai Slokenbergai no Ņujorkas, Laika abonements vienam gadam – Vijai Straumanei no Aijovas, tvarts – ,,Elīna Garanča – Karmena Mētropolītēna operā” aiceļoja uz Ilinojas pavalsti Jurim Kalniņam, tvarts ,,Vilkaču mantiniece” (koncertversija) palika Ņujorkā Verai Siliņai,  Zigurds Rīders no Ohaijo saņems operas ,,Hamlets”tvartu. Aija sirsnīgi pateicās visiem ziedotājiem, kuŗi ar savu ārtavu atbalstīja Bruno Skultes operas ,,Vilkaču mantiniece” pirmizrādes LNO 2011. gada jūnijā.

  Pirmajā Jaunā gada rītā Priedaines saimnieks Džonī-Džī (tā tuvākie draugi devē Jāni Grigalinoviču-Leju), Jāni un Elīnu Paukštello aizveda uz Vašingtonu, lai ciemiņi gūtu iespaidu arī par ASV galvaspilsētu. Šīs pašas dienas pievakarē tie, kuŗi pēc Jaungada balles jutās pietiekami moži, ieradās Māra un Ilzes Sermoliņu mājā Frīholdā. Tur viesi  vakariņoja,  pārrunāja aizvadītā gada neparastākos notikumus un uzdziedāja. Sermoliņu mājā var aplūkot  Māŗa bagātīgo sērkociņu kārbiņu kollekciju. Māris kopš 1966. gada, kad  sāka savu profesionālo karjēru, uzņēmumdarbības ceļojumos pabijis daudzās ASV un Eiropas pilsētās,  apmeties neskaitāmās viesnīcās un bijis dažādos restorānos. No katras vietas piemiņai atvedis pa sērkociņu kārbiņai.  Daudzus gadus tās glabājušās lielā krūkā. Pēdīgi meita iedāvājusi tēvam 15 nelielus skapīšus ar stikla durtiņām un ieteikusi kārbiņas sakārtot gadu secībā. Tagad katrā skapīti atrodas 35 kārbiņas un tiem ierādīta goda vieta dzīvojamā istabā pie divām sienām. Katras kārbiņas otrā pusē uzrakstīts datums, vieta un cilvēku vārdi, ar kuŗiem būts kopā. Viņš vēl aizvien turpina kollekcinēt kārbiņas. Kārbiņas viņš turpina krāt vēl aizvien.  Kollekcijā ir arī viena Latvijas sērkociņu kārbiņa, ko pirms daudziem gadiem uz ASV atveda Ilzes māte. Aplūkojot sienu dekorējumu no attāluma, šķiet, ka Ilze izveidojusi mozaīku no maziem, krāsainiem stikla kvadrātiem. Par to nav ko brīnīties, jo Ilze ir vitrāžu māksliniece.

  Kaķa gads ir sācies, un atliek vien rūpēties, lai Jaungada laimes vēlējumi piepildītos. Elīna ir atsūtījusi e-pasta vēstuli, kuŗā pateicas Jānim un Ilonai Studentiem par viesmīlīgo uzņemšanu viņu mājā un  visiem, kuŗi rūpējās par viņu labsajūtu un centās pēc iespējas vairāk parādīt. Elīna ar sajūsmu stāsta, ka ASV ieguvusi daudz pozitīvu emōciju un, atgriežoties piesnigušajā Rīgā, dzīve rādās daudz gaišāka.

Laima Dzene