Teātra māksla 14. un 17. oktobrī Priedainē

Latviešu sabiedrībai Amerikā latviskā kultūra ir svarīga, jo tā palīdz latviešiem turēties kopā. Ne tikai kultūras pasākumi, kuŗus latvieši rīko savās biedrībās dažādās ASV pavalstīs, bet arī mākslinieki no Latvijas allaž tiek gaidīti ar interesi.

Šoruden Ņudžersijas biedribas namā Priedaine bija iespēja noklausīties Rīgas Operas Trīs Tenorus, noskatīties Liepājas teātŗa izrādi “Viss par vīriešiem”, neatkarīgā teātŗa TT izrādi, Laura Gundara komēdiju “Tiritomba vai Zelta Zivtiņa” un pasmieties Jāņa Jarāna humora vakarā.

Teātris TT, kuŗa vadītāja ir aktrise Anna Putniņa, izmēģina spēkus dažādos žanros, populārizējot latviešu autoru dramaturģiju un uzaicina tēlot lomas aktierus no dažādiem Latvijas teātriem. 14. oktobrī priedainieši iepazinās ar četriem lieliskiem māksliniekiem: populāro Dailes teātŗa meistaru, stalto, eleganto Juri Strengu, Valmieras teātŗa raksturkomiķi Arnoldu Osi, šarmanto Veltu Straumi, kas 1972. gadā spēlēja kopā ar Eduardu Pāvulu un Helgu Dancbergu Rīgas kinostudījas izcilajā klasikas filmā “Ceplis” (Nez’ ko Cepļa kungs būtu darījis šodien…) un jauno, talantīgo Annu Putniņu – ievērojamās aktrises Līgas Liepiņas un dramaturga Paula Putiņa meitu.

Luga “Tiritomba vai Zelta Zivtiņa” ir stāsts par vientuļu cilvēku iepazīšanos ar sludinājumu palīdzību un, kaut gan tajā ir daudz jautru, negaidītu situāciju un pārpratumu, vecākās paaudzes skatītājiem lugas saturs negāja pie sirds un tie neguva cerēto gandarījumu, bet jaunākie iebraucēji no Latvijas daudz un skaļi smējās.

Līdz šim teātru vai koncertu piedāvajumus veiksmīgi ir rīkojusi organizācija TILTS un labi izplānojusi viesturnejas no ASV austrumkrasta līdz rietumkrastam. Pēdējos gados kāda aktiera vai aktieru grupas viesturnejas ir sācis piedāvāt Andris Magulis, uzņemoties arī mākslinieku vešanu no vienas vietas uz otru, bet šī pašdarbība, liekas,  netiek saskaņota ar TILTU. Tādejādi, trīs dienas pēc Tiritombas izrādes, 17. oktobrī uz Priedaini tika aicināti ļaudis piedalīties Jāņa Jarāna humora vakarā. Paldies enerģiskajai Ilonai Vilciņai, ka viņa uz šo pasākumu bija savervējusi jauniešus no Ņujorkas, jo citādi zāle būtu patukša.

J. Jarāna stāstītos jokus vecākās paaudzes klausītāji varbūt brīžiem nesaprata, tāpēc vieniem patika, citiem – nē, bet jaunieši smējās kā kutināti un izrādes beigās aplenca makslinieku, lai izteiktu savu sajūsmu un nofotogrāfētos kopā ar viņu.

Prieks bija Priedainē redzēt jaunās ģimenes ar visiem mazulīšiem ( pat 4 – 9 mēnešus veciem) un, kā Jānis Jarāns latgaļu izloksnē būtu teicis, tī visi ir cīši lobi cilvāki, un vinš ierosināja pacelt glāzes par to, lai mēs neskrietu laimei pakaļ, bet laime - mums. Dzīvosim, redzēsim.

Bildes apskatāmas arī galerijā

Raksta autore: Laima Dzene